Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Par muzeju

Muzeja pirmsākumi meklējami 19. gadsimtā: 1869. gadā Rīgā atvēra pilsētas mākslas galeriju, kuras pamatā bija kolekcionāra Domeniko de Robiani glezniecības krājums. Pēc vairākām pagaidu izvietošanas vietām pilsētas muzejam un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrībai 1903.–1905. gadā uzcēla īpašu ēku – pirmo Baltijā, kas projektēta tieši mākslas muzeja vajadzībām. Projekta autors un pirmais direktors bija vācu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis.

Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas 1918. gadā muzeja uzmanības centrā nonāca nacionālās mākslas mantojums. Mērķtiecīga latviešu mākslas krājuma veidošana sākās 20. gadsimta 20. un 30. gados, kad muzeju vadīja gleznotājs Vilhelms Purvītis. Padomju laikā kolekcijas sadalīja: latviešu un krievu māksla nonāca vienā muzejā, ārzemju māksla – citā. Mūsdienu nosaukumu iestāde ieguvusi 2005. gadā.

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un viena no iespaidīgākajām vēsturisma stila celtnēm Rīgas bulvāru loka apbūvē. Pēc rekonstrukcijas tajā ir mūsdienīgas ekspozīcijas telpas, restaurācijas darbnīcas un pazemes krātuve aptuveni 40 000 mākslas darbu. Muzeja krājumā ir latviešu glezniecība, grafika un tēlniecība no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum, kā arī trīs memoriālās kolekcijas, kas veltītas Jāzepam Grosvaldam, Gustavam Šķilteram un Teodoram Zaļkalnam.

Izcilākie eksponāti

• Latviešu mākslas pastāvīgās ekspozīcijas no 1780. līdz 1940. gadam
• Pirmā Baltijā īpaši mākslas muzejam celtā ēka (1903–1905)
• Jāzepa Grosvalda, Gustava Šķiltera un Teodora Zaļkalna memoriālās kolekcijas
• Lielā izstāžu zāle ar mainīgām izstādēm
• Restorāns, muzeja veikals un bezmaksas WiFi

Pastāvīgās ekspozīcijas

• Latviešu māksla 1780–1915 – Latviešu mākslas pārskats no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam.
• Latviešu māksla 1915–1940 – Latviešu mākslas attīstība no Pirmā pasaules kara laika līdz 20. gadsimta 40. gadu sākumam.
• Latviešu modernisti Krievijā 20. un 30. gados – Ekspozīcija par latviešu mākslinieku darbību Krievijā 20. gadsimta 20. un 30. gados.

Dibināts

1869

Ieejas maksa un atlaides

Bezmaksas ieeja: Pastāvīgās ekspozīcijas ir bez maksas katra mēneša pēdējā svētdienā, Starptautiskajā muzeju dienā (18. maijā) un Muzeju naktī.

Pastāvīgo ekspozīciju biļete dod ieeju 2.–5. stāvā. Atvieglotā cena ir spēkā, uzrādot attiecīgu apliecību. Biļetes var iegādāties arī attālināti ar Mobilly lietotni.

Pieejamība

• Pieejams ratiņkrēslā
• Lifts
• Pielāgota tualete
• Stāvvieta cilvēkiem ar invaliditāti
• Asistences suņi atļauti
• Taktilie modeļi un eksponāti
• Ekskursijas zīmju valodā: nav informācijas
• Materiāli vieglajā valodā: nav informācijas
• Audioapraksts: nav informācijas

Ar liftu, platformas pacēlāju un uzbrauktuvi ir pieejamas visas ekspozīciju telpas. Galvenajai ieejai no Krišjāņa Valdemāra ielas ir 21 pakāpiens, taču ir arī ieeja ar automātiskajām durvīm un ieeja no Esplanādes parka puses. Ratiņkrēslu un pārnēsājamos krēslus var aizņemties 2. stāva vestibilā pie informācijas punkta. Lifta pogas ir marķētas ar Braila rakstu, stāvu plānos ir taktila informācija. Pieejamas tualetes ir 1. un 4. stāvā.

Bērni un ģimenes

Lieliski piemērots bērniem un ģimenēm

• Ģimenes ekskursijas un darbnīcas
• Piemērots bērnu ratiem
• Pārtīšanas galds

Bērnu ratiņus drīkst ņemt līdzi, vajadzības gadījumā tos var atstāt 1. stāvā pie garderobes. Pārtinamais galds ir 1. stāva tualetē pretī restorānam. Muzejs piedāvā programmas ģimenēm ar bērniem.

Kā nokļūt un stāvvieta

Pie galvenās ieejas labajā pusē ir viena bezmaksas stāvvieta personām ar invaliditātes apliecību. Izkāpšana iespējama braucamajā starp muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju.

Ērtības un ēdināšana

• Restorāns
• Muzeja veikals
• Garderobe
• Skapīši
• Wi-Fi

Muzejā ir restorāns un muzeja veikals; bezmaksas WiFi tīkls ir pieejams visā ēkā.

Pasākumi un telpu noma

• Telpas iznomājamas

Telpu nomas piedāvājums ir publicēts muzeja mājaslapā.

Plāno savu apmeklējumu